Septiķis ir līdzīgs krājtvertnei, ar vismaz divām vai trim savstarpēji savienotām kamerām un ar
speciāli ierīkotu tam sekojošu infiltrācijas (daļēji attīrītu notekūdeņu novadīšanas) sistēmu.
Notekūdeņiem ieplūstot septiķa pirmajā kamerā, smagākais saturs nogrimst, bet vieglākais
saturs – ūdens aiztek uz nākamo kameru. Ja ir vēl trešā kamera, tad process atkārtojas.
Pēdējā kamerā ir caurule, kas novada daļēji attīrītos notekūdeņus ārpus septiķa. Caurules gals
ir ierakts zemē papildus izbūvētā filtrējošā slānī. Filtrējošais slānis var būt veidots kā filtrācijas
lauki, apakšzemes filtrējošās drenas, smilts-grunts filtri, filtrācijas grāvji un akas vai niedru
lauki. Infiltrācijas lauka sastāvu un izmēru būtiski ietekmēs katras mājsaimniecības vietējie
apstākļi, kāda ir grunts un cik augsts ir gruntsūdens līmenis. Infiltrācijas lauka galvenais
raksturlielums - tam ir jābūt pietiekami lielam, lai spētu infiltrēt ienākošo notekūdeņu apjomu.
Notekūdeņi pēc filtrēšanas var tikt novadīti uz tuvāko grāvi, vai izplūstošie notekūdeņi var tikt
iesūcināti gruntī. Attīrīšana septiķos notiek notekūdeņus nostādinot. Organisko vielu
noārdīšanās septiķī notiek anairobā (bezskābekļa) vidē. Ar nostādināšanas palīdzību
notekūdeņos samazinās suspendēto vielu apjoms un uzlabojas izplūstošo notekūdeņu
kvalitāte. Nostādināšanas procesā uz pusi tiek samazināta ieplūstošo notekūdeņu
piesārņojuma koncentrācija. Papildus notekūdeņu attīrīšana tiek veikta pēc tam ierīkotā
filtrējošā slānī, kas vēl vairāk samazina notekūdeņu piesārņojuma apjomu, kā rezultātā vidē
noplūstošie attīrītie notekūdeņi ir ar ievērojami mazāku piesārņojuma koncentrāciju, nekā pirms
ieplūdes septiķī un var uzskatīt, ka ir notikusi daļēja notekūdeņu attīrīšana.
Atsauce: Latvijas vides aizsardzības fonda dokuments. ‘’Ieteikumi notekūdeņu krājtvertņu un
lokālo attīrīšanas iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai’’ 2017. gads, 20 lpp.
